Es nezinu cilvēka, kas nevēlētos būt laimīgs. Arī, lasot A.Brigaderes vai J.Jaunsudrabiņa dzeju, bieži vien sastopamies ar autoru tiekšanos pēc augstākā dzīves ideāla. Savai analīzei dzeju neizvēlējos nejauši, jo tieši tā, manuprāt, ir cilvēka patieso dvēseles noskaņas un alku spogulis.
A.Brigaderes un J.Jausudrabiņa daiļradē ir daudz kopīgu punktu. Abi rakstnieki ienāk latviesu literatūras apritē aptuveni vienā laikā, tāpat arī viņu daiļradē atrodami kopīgi punkti un etiskie uzskati. Šeit salīdzinoši varētu minēt J.Jaunsudrabiņa “Balto grāmatu” un A.Brigaderes triloģiju “Dievs. Daba. Darbs.” Tādēļ arī, apkopojot materiālus par laimes izpratni dzejā, mēģināju abus autorus skatīt salīdzinoši.…
