Polārblāzma ir augšējo retināto atmosfēras slāņu mirdzēšana, kas rodas atomu un molekulu mijiedarbībā ar lielas enerģijas elektroniem un protoniem 90 – 1000 km augstumā. Pēc augstuma un īpašībām atmosfēru iedala vairākos slāņos.
Atmosfēras apakšējā daļa – troposfēra – ir visblīvākais un vissiltākais atmosfēras slānis. Šeit veidojas mākoņi, rodas dažādas optiskās parādības: varavīksne, halo, mirāžas. Troposfērā koncentrējas dzīvā daba. Tās augšējā robeža virs poliem ir 8 – 10 km, tropu joslā 16 – 18 km augstumā. Šajā slānī uz katriem 100 augstuma metriem temperatūra pazeminās vidēji par 0,60C.
Virs troposfēras līdz 55 km augstumam no planētas virsmas atrodas stratosfēra, kur temperatūra ir no -500C līdz -600C. Šeit ir maksimālā ozona koncentrācija. Līdz apmēram 30 km augstumam var pacelties stratostati.
55 – 80 km augstumā plešas mezosfēra. Šeit ir ievērojami siltāks: gaisa temperatūra sasniedz +200C. Mezosfēras augšējās robežas tuvumā kļūst vēsāks. Mezosfērā nonāk meteorītu iztvaikošanas produkti. Šajā slānī veidojas sudrabotie mākoņi. …
