Sakrālais (latīņu sacer, saceri – svēts) – ar reliģisku kultu un rituālu saistīts, sakrālā arhitektūra – celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
Sakrālais tūrisms ir vērsts uz plašas tūristu auditorijas iepazīšanos ar baznīcām un kulta celtnēm un Baznīcas vēsturi ar mērķi gūt māksliniecisku un reliģisku baudījumu, iegūt vēsturiskas un kultūrvēsturiskas zināšanas.
Pētījumā ir aprakstīti dažādi sakrālie objekti – dievnami, klosteris, seno baznīcu vietas Jēkabpilī.
I. Sakrālais tūrisms – viens no tūrisma veidiem
Tūrisms – ceļošana kājām, pa ūdeni, ar slēpēm, velosipēdu un citiem pārvietošanas līdzekļiem, kurā lietderīga atpūta savienota ar sporta elementiem un zināšanu paplašināšanu.
Sakrālais tūrisms kā viens no īpašiem tūrisma veidiem Latvijā ir tikpat izplatīts kā dabas, rekreatīvais vai sporta tūrisms.
Svētais jeb sakrālais – mūsu gadsimta sākumā zviedru arhibīskaps un reliģiju pētnieks Natans Sēderbloms (Nathan Soderblom, 1866-1931) izveidoja definīciju, kas balstās uz cilvēka izjūtām: „Reliģiozs jeb dievbijīgs ir tas, kuram kaut kas ir svēts.”…
