-
Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
Izdala trīs starptautiskās tirdzniecības modernās teorijas –
Ražošanas faktoru attiecību teorija – tiek saukta arī par Hekinera-Olina teoriju, jo šie zviedru ekonomisti ir šīs teorijas autori. Šī teorija saka, ka relatīvo cenu atšķirības izraisa tas, ka valstis ir nevienlīdzīgi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Šī teorija pieņem, ka preču ražošanā piedalās ne tikai darbs kā ražošanas resurss, bet arī citi ražošanas resursi – arī kapitāls. Šī teorija izdala preces darbietilpīgās un kapitālietilpīgās, līdz ar to tiek izdalītas arī valstis, kurs ražo kāda veida preces – kapitālpiesātinātās un darbpiesātinātās. Šīs teorijas ietvaros starptautiskā tirdzniecība tiek skaidrota ar divām teorēmām – Hekinera-Olina teorēma un Hekinera-Olina-Semjuelsona teorēma. Pirmā no šīm saka, ka kara valsts eksportē tās preces, kuras tai ir izdevīgāk ražot un importē tās, kuru ražošanai ir ražošanas faktoru deficīts. Otra teorēma saka, ka starptautiskās tirdzniecības iespaidā vienādu ražošanas resursu cenas izlīdzinās, ja valstis savā starpā tirgojas.
Preces dzīves cikla teorija – šī teorija saka, ka valstis, kurām ir salīdzinošā priekšrocība – tām ir pietiekami daudz kapitāla un kvalificēta darbaspēka – savus resursu var ieguldīt inovācijās un ražot jaunas preces.…
Brīvā ārējā tirdzniecība – nav nekādu ne politisku, ne ekonomisku barjeru ne preču ievešanai no jebkuras valsts, ne preču izvešanai uz jebkuru valsti. Taču jāatceras, ka tas nenozīmē, ka nav jāievēro preču sanitārie noteikumi, kvalitāte, standartu ievērošana, kā arī dabas aizsardzības prasības. Valstis, kuras piekopj šo politiku, dēvē par ekonomiski atvērtām. Atvērta ekonomika ir vērojama visām ES dalībvalstīm. Protekcionisms – šīs politikas mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, ierobežojot importu, kā arī veicināt eksportu, izmantojot speciālus pasākumus. Protekcionisms ir valsts ārējās tirdzniecības politika, kas aizsargā iekšējo tirgu. Tanī pat laikā, netiek aizliegta starptautiskā tirdzniecība. Šī politika ir pilnīgs pretstats brīvajai tirdzniecībai. Protekcionisma politikas instrumenti ir šādi – eksportmuitu atcelšana, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi, lēti kredīti. Pasaules Tirdzniecības organizācijas cenšas panākt protekcionisma iznīdēšanu ārējā tirdzniecībā. Taču daudzas valstis vēl jo projām realizē šo politiku, jo tādējādi var pasargāt savus ražotājus no ārzemju konkurences, taču neaizliedzot starptautisko tirdzniecību. Tādējādi valsts veicina vietējo ražotāju aktivitāti, jo viņi jūtas pasargāti no valsts puses.
