Indijas kultūrai kopumā raksturīga īpatnēja aizraušanās ar patiesības meklējumiem un paša cilvēka apziņas analīzi.
2. -1. gadu tūkstotī p. m. ē. Veidojās reliģiski filozofiskas grāmatas – Vēdas ( sanskrita valodā- zināšanas). Indijā vēdas vēl un šobrīd hinduismā tiek uzskatītas par svētajiem rakstiem un bez to lasīšanas nenotiek neviena reliģiska satura procesija. Vēdas ir sarakstītas sanskritā – vienā no senākajām indoeiropiešu valodām, kura šobrīd jau ir mirusi. Mūsdienas to izmanto vairs tikai filozofiskos apcerējumos un reliģiskā praksē.
Vēdas atspoguļo pirmatnējās sabiedrības dažādu attīstības posmu uzskatus. Tas ir himnas dieviem, kas personificē dažādus dabas spēkus. Saskaņā ar tradīcijām vēdas nav cilvēka radītas un tās ir mūžīgas. Cilvēkam saskaņā ar vēdām ir lemta mūžīga dzīve, šeit jau ir sastopams termins – augšāmcelšanās. Vēdās labais ar ļauno ir skaidri nodalīts. Vecāka vēda –Rigvēda- jau izteic domu, ka visa esamība izcēlusies no vienas pirmmatērijas – ūdens . …
