-
Kopējā lauksaimniecības politika
SAPARD fonds – kur atrodas finansiālie līdzekļi kandidāt valstīm, kas vēlas iestāties ES. Līdzekļus novirza – kvalitātes standarta nodrošināšanai; izglītībai; juridisko normu sakārtošanai; lauksaimniecības sektora pārstrukturizācijai. Latvijas SAPARD līdzekļus saņem jau 2 gadus. 2002.g. – nesaskaņota palikusi KLP starp kandidātvalstīm un ES dalībvalstīm. ES ir pasludinājusi noteikumus, uz kādiem fermeri iestājas KLP – vienreiz gadā fermeris saņem 25% kā tiešos maksājumus (ES valstīm 65%). Šo starpību centīsies izlīdzināt 10 gados.
Vienas naudas sistēmas (VNS) ieviešana varēja notika jau 1996.g.
1995.g. Madridē tika pieņemts lēmums, ka pirmo termiņu neizmantos (1996), bet no 1999.g. 1.janvāra VNS obligāti tiks ieviesta. 11 ES dalībvalstis pieteikušās uz apvienošanos euro zonā.
• Hāgas kongresā 1969.g. Luksemburgas premjers Pjērs Verners pirmais izsaka ideju par - mēģinājumu izveidot kopīgu Eiropas naudas sistēmu.
• 1975.g. tika sagatavots ziņojums, ka šāda vienotas naudas sistēma tiks ieviesta 10 gados.
• 1972.g. idejas par valūtas noturēšanu noteiktos rāmjos nosauc par – “exchange rate” – snake in tunel ± 2,25%, mēģinot risināt valūtas stabilitātes problēmas.
…
KLP ir balstīta uz politiskiem lēmumiem. Galvenais nodrošināt vienotu un kopēju tirgu, veicināt nozaru izaugsmi, uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Un vēl viens svarīgs faktors – nodrošināt preču piegādi Rietumeiropas iedzīvotājiem. KLP ir integrēta politika ar vienotu tirgu un savu aizsardzību. KLP kā integrēta Kopienas politika, mijiedarbība valstu starpā, nevis interešu aizvietošana. KLP darbojas jau vairāk kā 35 gadus. Pēc Romas līguma, centās pievērst uzmanību transportam, finansēm, aizsardzībai, bet to sfēru integrēšanu vienmēr atlika uz nenoteiktu laiku, bet KLP realizāciju sāka jau pēc 1957. gada.
