Šis daiļdarbs atspoguļo neapzinātu mīlestību, ilgas pēc tās un augstāko piepildījumu – jaunu dzīvībiņu, tiesa, vērojami arī pretstati – dzīvība un nāve.
Noveli sarežģī sādžā saņemtā pavēle par nekavējošu pārcelšanos uz sešdesmit verstis attālo apriņķa pilsētu. Galvenajam varonim un Maj kundzei bija jāšķiras pat neatvadoties, bet, ja ņem vērā, ka Maj kundze bija aizbraukusi jau pirms divām dienām un galvenais noveles tēls velti meklēja kundzi dārzā, tad jāsecina, ka viņa nemaz nevēlējās atvadīties. Vai varbūt nepaspēja? Uz šo jautājumu autors atbildi nav sniedzis, bet, manuprāt, visticamāk, ka viena no sirdīm nevēlējās ciest. Mīlestība ir kā zobusāpes sirdī, tādēļ varbūt labāk aizmirst sāpes un necensties tas apslāpēt! Maj kundze baidījās nosāpēm, tādēļ turpmāko četru gadu laikā nedeva nekādu ziņu, pat necentās to darīt, sava dēla tēvam.…
