Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām,tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu.
Globalizācijas attīstības vēsture
Var iedalīt 2 posmos:
19.gs. Beigas, 20.gs. Sākums- dzelzceļa satiksme, telefona sakari un radio;
20.gs otrā puse- likvidē Bretonvudas fiksēto valūtas apmaiņas kursu un atceļ vairumu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu.
Globalizācijas upuri
Imanuēls Valeršteins -“centra” valstis un “perifērijas” valstis, kur pēdējās bija nežēlīgi ekspluatētas koloniālisma laikmetā, bet mūsdienās situācija paliek tā pati: no “perifērijas” valstīm industriālā pasaule izsūc gan lēto darbaspēku, gan izejvielu, neko nedodot to vietā. Tās var izdzīvot tikai tirgojot ar attīstītajām valstīm vai ņemot kredītus no SVF un Pasaules Bankas, kas beigu beigās rezultējas ekonomikas bankrotēšanā.
…
