Aleksandrs Grīns, īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā Biržu pagasta „Ziedos”, Vidzemē. Viņa dvīņubrālis Mārtiņš nomira otrajā dzīves gadā, bet vecākais brālis Jānis, kurš vēlāk arī kļuva par rakstnieku un žurnālistu, bija par pieciem gadiem vecāks. Bērnības un jaunības takas viņu ved pa Latviju: Jēkabpils – Rūjiena – Cēsis. Te ir saknes viņa zināšanai par tautu, tās slāņiem, tipāžiem, valodu, manierēm, par kopīgo un atšķirīgo latviskajā raksturā.
1904.-1906.g. Grīns mācījās Muižgales pamatskolā, tad iestājās Jēkabpils tirdzniecības skolā. 1910.gadā no skolas izslēdza. 1911.gada janvārī viņš iestājās Rūjienas proģimnāzijas pēdējā klasē, ko pavasarī sekmīgi absolvēja. Neizturējis iestājeksāmenus Valkas reālskolā, viņš iestājās K.Millera reālskolā Cēsīs, ko beidza 1914.gadā.
1915. gadā iesaukts armijā, Grīns Maskavā beidz karaskolu. No 1916. – 1917. gadam ir virsnieks latviešu strēlnieku pulkos, tiek ievainots, tad Tērbatā studē medicīnu, 1919. gadā atgriežas Rīgā un līdz 1924. gadam virsnieks Grīns dien Latvijas armijā.
Lielākās un asiņainākās cīņas Grīnu neskāra, tomēr visu laiku viņš bija iekšā pašā karavīru dzīves mutulī. Viss šis laiks bija veidojis viņa personību, atstājis neizdzēšamas pēdas viņa dvēselē un apziņā, veidojis vērtību skalu, vīrišķības un varonības izpratni un licis tautas liktenim kļūt par vienu no galvenajām tēmām rakstnieka daiļradē.…
