-
Svētā Aurēlija Augustīna Teodiceja "Confessines" 7.grāmatā
Izklāstā apzināti nelietošu darba nosaukuma latvisko tulkojumu, jo latviešu valodā tas ir nekonsekvents, ar vairākiem piedāvātiem variantiem („Atzīšanās”, „Grēksūdze”), kuri nespēj aptvert visu darbā aprakstīto problēmu loku un iekļauto dažādo nozīmju kopumu. Jāatzīmē, ka nosaukums „Confessiones” ir daudznozīmīgs, jo jēdziens „confessio” baznīcas literatūrā tiek lietots trīs pamatnozīmēs, proti, kā „savas pagātnes izvērtēšanu, lūdzot piedošanu jeb grēksūdze (confessio peccatis)”, „slavas izteikšana (confessio laudis),” un „ticības apliecība vai apliecināšana (confessio fidei)”, kā rezultātā rodas neskaidrības par to nozīmi, kādu sākotnēji darba nosaukumam vēlējies iezīmēt pats Augustīns. Šis darbs ir Augustīna dialogs ar Dievu, kuram viņš atklāj savu iekšējo pasauli, patiesības meklējumus un šaubas.
Detalizēts Augustīna domas ceļš un izpratne par Dievu, Kristu un ļauno izklāstīta darba „Confessiones” 7.grāmatā, kas iezīmē izšķirīgo pagrieziena punktu Augustīna domas attīstībā.…
Ļaunums, tā būtība un izcelšanās ir bijusi viena no visu laiku aktuālākajiem filosofijas problēmjautājumiem gan cilvēka antropoloģijas, gan eksistenciālās apceres ietvaros, uz kuru atbildi centušies rast pasaules dižākie prāti. Viens no vēsturē pazīstamākajiem un biežāk apspriestajiem teoloģiskajiem autoriem ir Svētais Aurēlijs Augustīns (354 – 430), kurš ar tādiem saviem slavenākajiem darbiem kā „Confessiones” (400) un „De Civitate Dei” (415) ietekmējis ne tikai literatūras un vēstures filosofijas attīstību, bet ir pazīstams kā nozīmīga figūra teoloģiskās un filosofiskās domas attīstībā, tādēļ pelnīti tiek uzskatīts par patristikas laiku pamatautoru. Sava darba ietvaros esmu izvēlējusies apskatīt Sv. Augustīna ļaunuma problēmas traktējumu viņa filosofiskās domas attīstībā, kas atspoguļots viņa slavenākajā darbā „Confessiones”.
