Cits pēc cita rit mēneši, gadalaiki, gadi, aiz sevīm atstājot krāšņu atmiņu buķeti, kas paliek mūsu prātos. Aug cilvēki un visa dzīvā radība mums apkārt līdz ar to. Koki un krūmi stiepjas garumā, līdz cilvēka roka tos neapstādina. Viss šajā pasaulē ir cieši saistīts, jo cilvēce bez dabas nepastāvētu, mēs esam atkarīgi no tās , un ,manuprāt, arī otrādi, jo es uzskatu,ka vārds „daba” ir sinonīms vārdam – „dzīvība.” Dzīvība – tie ir cilvēki, kukaiņi, dzīvnieki, koki un tā varētu turpināt ilgi, jo ilgi. „Daba ir tik milzīga un debesu velve arī tai tik bezgalīga, ka cilvēks nomirtu klusumu izbiedēts, ja lopu un putnu kliedzieni, zāļu nopūta un koku un ūdeņu balsis viņam nenāktu palīgā.”
