Britu parlaments sastāv no 659 locekļiem, kas katrs pārstāv atsevišķu valsts vēlēšanu apgabalu. Lielbritānijā ir divpalātu politiskā sistēma – parlaments sastāv no augšpalātas (Lordu palātas) un apakšpalātas (pārstāvju palātas). Centrālā leģislatīvā vara pieder vistautas vēlēšanās ievēlētajai pārstāvju palātai, kas veido arī valdību. Lordu palātas locekļi tiek iecelti balstoties uz to tituliem. Lordu palātai ir visai maza leģislatīva loma, tomēr tā kalpo kā “checks and balances” sistēmas nodrošinātājs, jo Lordu palātai ir tiesības uz noteiktu laiku (parasti 1 mēnesi) aizturēt pārstāvju palātas lēmumu realizāciju (veto tiesības). Ir vairākas iezīmes, ar ko britu parlaments atšķiras no citu Eiropas demokrātiju leģislatīvajām varām – Apvienotajā karalistē parlaments tiek uztverts kā galvenā politisko partiju darbības arēna, jo Lielbritānijā politisko partiju uzskata par efektīvāko varas realizācijas instrumentu, tāpēc tās ir atbildīgas par noteiktu politisko programmu realizāciju. …
