Intervālā starp liberāliem mākslas veidiem, ko praktizējusi cilvēci un sociālajām zinātnēm, komunikācija eksistē koncentrētā telpā (intervālā), kur dažādu metožu piekritēji un stāvokļi (pozīcijas) mēģina iznīcināt uzmācīgus cilvēkus (iebrucējus) un pārkāpējus. Definējot komunikācijas jomu, šķiet, ka tā ir galvenā piekrišana, kas attiecas uz subjektu iemesliem un metodēm. Komunikācija ir kaut kas, kas atrodas cilvēces pārvaldes departamentos (nodaļās, ministrijās), dažreiz sociālajās zinātnēs un galvenokārt komunikācijas skolās. Daudzi no šiem departamentiem kombinē masu mediju studiju komunikāciju, pētniecisku darbu un kultūru ar produkcijas avotiem, kuri nākotnē divžuburu (sazarotu) jomu starp akadēmiskās studijām un profesionālu treniņu, starp teoriju un praksi.
Ir mazliet dīvaini, ka daži departamenti un disciplīnas piekritēji lieto savdabīgu un neparastu jēdzienu “komunikācija”, lai aprakstītu savu pētīšanas objektu, tajā laikā, kad citi departamenti lieto daudzskaitļa jēdzienu “komunikācijas”. Droši vien to ietekmē dažādi komunikācijas līmeņi mūsu kultūrās.
…
