Daudzi neaizdomājās, ka dažreiz, kad mēs tuvināmies pie jautājumiem, piemēram, kāpēc vispār jādzīvo vai, kas man traucē, lai būtu laimīgākam, cilvēki sāka aizmirst par visvērtīgāko – klasisko literatūru. It īpaši Rūdolfa Blaumaņa literatūra satur to nepieciešamo, mazo detāli – pēdējo puzles gabalu, kas ir vajadzīgs cilvēkam, kurš ir strupceļā. Mēs apskatīsim trīs fragmentus viņā lielā daiļrades gleznā ‘’Pazudušais dēls’’ un tie ir: egoisms, slinkums un upura pozīcija.
Cilvēks tik daudz vēlas, bet nepieliek nekādas pūles, lai vispār izdarītu kaut ko vērtīgu. Tā ir īstā augstprātības virsotne. To mēs varam pateikt par Krustiņu. Viņam ir trīs grēki. Pirmkārt, viņš neizturēja Ilzes solījumu. Viņš gribēja norisināt visas problēmas pats un ar Ilzi pat nepadomāja padalīties, nevērtējot viņas jūtas. Krustiņš nevēlējas, lai viņu žēloja un arī apmānīja sevi, ka visu dara pareizi, jo viņš pats tā izdomāja, kā viss iet tā ka vajadzīgi. …
