-
Roku un pirkstu sīkās motorikas attīstība un tās nozīme
Bērna sīkās muskulatūras attīstīšanas darbs jāsāk jau no agrīna vecuma. Pirmsskolas iestādē liela daļa kustību – gan sīkā pirkstu, gan lielā motorika, tiek attīstītas ar rotaļas palīdzību. Ar dažādu rotaļu un vingrinājumu palīdzību, veicot regulāru darbu, tiek attīstītas roku pirkstu kustības un sajūtu uztvere. Roku pirkstu vingrināšanas darbam jāturpinās mājās. Izmantojot dažādus dabas materiālus kā rotaļlietas, veiksmīgi var attīstīt iztēli, domāšanu, runu, veikt roku plaukstu masāžas, iepazīt priekšmetu formas. Tādējādi ne tikai attīstās bērna runa, bet arī paplašinās viņa vārdu krājums. Ar sajūtu palīdzību var iepazīt daudz īpašības vārdus.
Roku, pirkstu veiklība – tās ir pirmās, bet ne vienīgās spējas, kuras bērns pilnveido iepriekšminētajās darbībās. Jāattīsta taktilās sajūtas – pirkstu un roku spēja satvert, turēt, ķert, mest, ņemt, dot, precīzi nolikt vietā. Šāda veida vingrinājumi liek darboties dažādām muskuļu grupām un veido gan roku kustības, gan redzes kustību koordināciju, kā arī veicina bērna valodas attīstību un sagatavo roku un acis rakstīšanai un lasīšanai.
Pirkstiņu rotaļu un vingrinājumu lietojuma galvenais kodols slēpjas svarīgā nosacījumā, proti, vadošās rokas pirksti ir cilvēka otrais artikulācijas aparāts. (Rokas pirkstu kustību saistība ar runas attīstību, 2012)
…
Roka ir lielākā "pārstāve" galvas smadzeņu garozā. Tieši tāpēc bērna valoda attīstās tad, kad bērna pirkstiņi ir sākuši darboties "apzināti". Vispirms attīstās smalkās roku pirkstu kustības, tad parādās zilbju artikulācija. Visas nākamās runas pakāpes pilnveidošanās atrodas tiešā atkarībā no pirkstu kustību trenēšanas pakāpes. Sīkās motorikas attīstības līmenis – viens no intelektuālās gatavības rādītājiem mācībām. Tāpēc bērna sīkās muskulatūras attīstīšanas darbs jāsāk jau no agrīna vecuma. Bērniem ar runas attīstības traucējumiem bieži tiek novērota slikta roku pirkstu koordinācija.