Renesanses laikā pasaule atplauka kā zieds pavasarī no viduslaiku („tumšo laiku”) gūsta un tumsas. Jauns atdzimšanas gars valdīja mākslā un literatūrā. Antīkās kultūras atdzimšana sekmēja cilvēka kā vislielākās vērtības parādīšanos. Renesanses laikā cilvēks it kā atvēra sev acis un paskatījās apkārt. Cilvēks sāka tiekties aptvert un izzināt Zemi kā savu īpašumu, viņš vēlējas just un dzīvot šo dzīvi sev, gūstot baudu.
Renesanse bija strikti orientēta uz šīszemes pasauli. Viduslaiku vertikālais skats uz mūžīgo dzīvību, kam bija raksturīga paļāvība „uz augšu” vairs neatbilda laikmeta mentalitātei. …
