Polijā Pilsudskis nonāca pie varas apvērsuma rezultātā. Valsts militārās personas bija lojālās pret viņu un tas atviegloja viņu nonākšanu pie varas. Līdz Krievijas pilnīgai sakāvei 1917. gada pavasarī Pilsudskis un viņa leģionāri bija cīnījušies kā centrālo lielvalstu sabiedrotie. Tad, pastāvot uz Polijs pirmtiesībām, viņi atteicās no turpmākās sadarbības un tika internēti līdz kara beigām. Ar šo pārdrošo, labi pārdomāto un veiksmīgo soli Pilsudskis ieguva tik lielu autoritāti, ka tūlīt pēc viņa atgriešanās Varšavā no ieslodzījuma Vācijā 1918. gada 10. novembrī viņu nekavējoties atzina par valsts galvu un bruņoto spēku virspavēlnieku.
Pilsudskis atturējās no radikālās reformu diktatūras ieviešanas, tā vietā pieprasot, lai tikai vēlēta likumdevēja vara drīkstētu ieviest fundamentālās sociālās pārmaiņas.…
