Pilsētās, kur dzīvoja daudz ebreju, tika izveidoti geto – slēgti, apsargāti pilsētu rajoni. Ebrejus apcietināja un ieslodzīja koncentrācijas nometnēs. Viņu mantas tika konfiscētas. Uz ielas ebreju tautības iedzīvotāji drīkstēja atrasties tikai ar dzeltenu sešstūra zvaigzni uz apģērba. Arī mazpilsētās kur ebreju skaits bija daži desmiti vai simti, tos gandrīz pilnībā iznīcināja jau līdz augusta beigām. Ebreju iznīcināšana ļoti krasi samazināja iedzīvotāju skaitu gan mazpilsētās, gan lielākās pilsētās. 1944. gadā ieslodzītos no Latvijas pārveda uz nometnēm Vācijā un Polijā, daudzi Latvijas ebreji 1943.—1945. gadā tika noindēti gāzes kamerās Aušvices un Treblinkas nometnēs. Tātad holokausts turpinājās līdz II pasaules kara beigām.
Protams, vissmagākais liktenis II pasaules kara gados bija Latvijas iedzīvotājiem - ebrejiem, jo viņus pazemoja, apspieda, nogalināja. …
