Koksnes fizikālās īpašības vērtē ar parastiem fizikāliem paņēmieniem (ārējo apskati, mērīšanu, svēršanu, žāvēšanu), nemainot koksnes viengabalainību un ķīmisko sastāvu. Koksnes ārējo izskatu raksturo krāsa, spīdums, tekstūra, smarža, gadskārtu platums, vēlīnās koksnes saturs un struktūras neviendabīgums.
1.1.Koksnes krāsa
Koksnes krāsu nosaka vairāki faktori, kas atkarīgi no klimata, augsnes sastāva, koka vecuma, sugas utt. To veido miecvielas, krāsvielas, sveķi un šo vielu oksidēšanās produkti. Koksnes krāsa var būt no baltas līdz melnai. Tām koku sugām , kas aug mērenajā joslā, koksne ir gaišāka, bet tropiskajā joslā – spilgtāka un tumšāka. Tomēr arī vienā klimatiskajā joslā koksnes krāsa var būt dažāda, piemēram, valriekstkokam un baltajai akācijai. Gaisa un skābekļa ietekmē skuju koku koksne iegūst pelēcīgu, alkšņa koksne – sarkanīgu, īve – violetu nokrāsu. Jaunākiem kokiem koksne ir gaišāka, vecākiem tumšāka. Koksnes krāsu var izmainīt arī sēnes, ilgstoša koksnes atrašanās ūdenī, temperatūras iedarbībā. Koksnes krāsu nosaka trīs parametri: krāsas tonis (atstarotā gaismas viļņa garums), tīrība (tīrās spektra krāsas sajaukšanās pakāpe ar balto gaismu) un atstarošanās koeficients jeb krāsojuma pakāpe.…
