Manuprāt, mana vecāmāte ir pelnījusi saukties par Latvijas pilsoni, jo viņa ir dzimusi un augusi Latvijā un šeit arī pavadīja sava mūža nogali, bet kara gados viņa tika izsūtīta uz Sibīriju. Tas notika tādēļ, ka pretojās Padomju Savienības varai un negribēja pieļaut Latvijas iekļaušanu PSRS. Par izsūtīšanu viņa teica: “Tās mokas,ko pārcietām, nebija nekas salīdzinājumā ar to, ka tikām aizsūtīti prom no dzimtenes.” Kad viņa varēja atgriezties Latvijā, tas bija viņas sapņa piepildījums.
