Vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka darbi māca mums mīlēt un prast novērtēt dzīvi, jo mūsu mūžs taču nav tikai velti izniekots laiks. Tā ir mums dota iespēja sacensties ar likteni, veikt dižus un cēlus darbus, lai vecumdienās varētu gandarīti nolūkoties atpakaļ un nenožēlot aizgājušo laiku. Diemžēl nereti liktenis ir nežēlīgs un liedz mums iespēju nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi - romānā “Trīs draugi” Remarks raksta par cilvēkiem, kas uz savas ādas izcietuši visas kara šausmas un pēc frontē pavadītajiem pāris gadiem nespēj vairs pielāgoties pēckara sabiedrībai. Vācu tautības rakstnieks pats ir cīnījies frontē, taču 1918. gadā tiek ievainots un nogādāts hospitālī. Pēc kara beigām Remarks aktīvi uzsāk publicista darbu un pārsvarā raksta par ļaudīm, kuri tika ierauti šajā briesmīgajā katastrofā, par paaudzi, kas karā atdeva visu savu dzīvi, par tā saukto zudušo paaudzi.…
