Pašanalīze
3 gadīgo Robertu izdevās iesaistīt, no sākuma ar viņu spēlējot viņa spēles un tad es pajautāju, vai bērns nevēlas uzspēlēt ko citu. Bērns piekrita. Tad ar Robertu sāku veikt šo uzdevumu.
Ar 6 gadīgo Līgu no sākuma parunājām par dažādās viņas interesējošām tēmām un tad piedāvāju veikt šo uzdevumu.
Grūtības radīja lielais uztraukums, kā viss būs un bija arī nelielas bailes no tā, vai bērns mani pieņems. Grūtības vēl radīja jautājumu uzdošana bērnam, jo nezināju, vai bērns pareizi un vai vispār sapratīs manis uzdotos jautājumus, kā arī, ka 3 gadīgais bērns bija nemierīgs, kas traucēja uzdevumu izpildei.
Man labāk padevās klausīšanās, kā arī tas, ka es uzdevumu veikšanu pārvērtu par spēli.
Pēc uzdevuma veikšanas, ejot mājās, es sāku domāt kā attīstās bērna valoda. 3 gados bērnam ir tik mazs vārdu krājums, bet 6 gados vārdu krājums jau ir krietni lielāks. Es aizdomājos, cik ļoti daudz bērnam dod apkārtējie cilvēki, kas ar viņu nodarbojas, kā arī dažādi palīglīdzekļi, kas palīdz bērnam labāk apgūt savu dzimto valodu un arī svešvalodu pamatus.
Atziņas, ko es ieguvu strādājot kopā ar bērnu ir:
1. Strādājot ar bērniem ir nepieciešama liela pacietība, kā arī sapratne.
2. Katram uzdevumam, ko dod bērnam veikt, ir jābūt interesantam un aizraujošam, lai bērnam nekļūtu garlaicīgi, kā rezultātā, viņš aizietu prom un darītu kaut ko citu.
3. Cilvēkam, strādājot ar bērniem, ir nepieciešama laba izdoma.
…
