Author:
Evaluation:
Published: 07.03.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 1.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 2.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 3.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 4.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 5.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 6.
  • Summaries, Notes 'V.Roga "Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā"', 7.
Extract

A.Vilciņa un L. Šiļņeva savos rakstos minējušas, ka sociālā pedagoga profesionālā darbība tiek saistīta ar izglītības sistēmas institūcijām un ģimeni, tātad attiecināma uz sociālās labklājības un sociālās politikas jautājumiem.
Viena no sociālā darba kā zinātnes un prakses jomas grūtākajiem uzdevumiem ir bijis definēts šīs profesijas atšķirību no citām palīdzošajām profesijām. ir veids, kādā tiek atspoguļota labākā kopīgā profesionālā pieredze. Runājot par profesionālā sociālā darba principiem, tie ir svarīgi ikvienam praktizējošam sociālajam darbiniekam. Nepieciešami skaidri teorētiski pieņēmumi un pamatojumi par sociālā darba praksi, kas piedāvāti zinātniskajā literatūrā ilgstošu pētījumu rezultātā.
Jau vēsturiski sociālais darbs fokusējies uz:
1) transakcijām starp cilvēkiem un viņu vidēm, kā rezultāts ir spēja pilnveidot dzīves kvalitāti, atvieglot ciešanas un realizēt individuālos un kopējos centienus;
2) indivīdu, ģimeni, mazām grupām, institūcijām un kopienām, kur tiek sniegta palīdzība, piesaistot dažādus resursus;
3) politikas attīstību un sociālās politikas instrumentāriju, pakalpojumiem, programmām, juridisku aizstāvību un politiskajām darbībām;
4) kopīgo vērtību bāzi. Profesionālas attiecības sakņojas sociālo darbinieku skatījumā uz individuālām vērtībām un cieņu, veicinot klienta līdzdalību, godīgumu un atbildību problēmas risināšanā .
Tas nozīmē, ka ir iespējams un nepieciešams pētīt sociālā darbinieka un sociālā pedagoga profesionālās sadarbības veidošana un realizācijas iespējas sabiedrībā. Gan sociālajā darbā, gan sociālajā pedagoģijā galvenā vērtība ir cilvēks, kam jākļūst par socializējošu aģentu savā pašattīstībā un jāveido noteikta attīstības vide.
No 1940.gada līdz 1950.gadam nopietnas diskusijas risinājās par skolu sociālo darbinieku profesionālo identitāti un viņu specifisko lomu. Šajā laika posmā sākotnēji dominēja skolu sociālo gadījumu vadīšanas pieeja, kas vēlāk variējās ar precīzāku lomu definēšanu un dažādām pieejām praksē, veidojot problēmvadības pieeju, uz personu centrētu pieeju un humānistisku pieeju.

Author's comment
Atlants