Reģionālā ekonomika

25) Vidzemes reģiona attīstības iespējas
• Uzņēmējdarbība reģionā koncentrējusies nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to tuvākā apkārtnē. Vislielākais rūpniecības nozares uzņēmumu īpatsvars izvietojies teritorijā ap Valmieru, Cēsīm un Smilteni
• Tādi unikāli arhitektūras pieminekļi kā Āraišu ezerpils, Sv.Sīmaņa baznīca Valmierā, Cēsu vecpilsēta un viduslaiku pilsdrupas, Dikļu pils, Ungurmuiža, Cērtenes pilskalns, ir plaši pazīstami ne tikai Vidzemes reģiona un valsts mērogā, bet arī ārpus tās robežām. Vienīgais šaursliežu dzelzceļš Gulbene –Alūksne ar regulāru satiksmi, nodrošina iespēju iepazīt iepriekšējā gadsimtā izmantoto satiksmes transportlīdzekli un vērot savdabīgo dabu reģiona dienvidu daļā.
• Vidzemes reģions ir bagāts ar atjaunojamajiem dabas resursiem. No tiem nozīmīgākie ir auglīgās augsnes, meži, hidroresursi un saules enerģija. Reģionā esošās auglīgās zemes, pieaugošās mežu platības un saldūdens rezerves, saskaroties ar globāla rakstura izaicinājumiem, kļūst arvien nozīmīgākas gan vietējā, valsts un visas ES mērogā. Teritorijā sastopami dažādi derīgie izrakteņi, kas izmantojami lauksaimniecībā, būvniecībā, būvmateriālu, keramikas un stikla ražošanā.
• Mežsaimniecībā saražotā produkcija - koksne, tiek izmantota kā izejviela apstrādes rūpniecībā un enerģētikā. Meža platības pieaugums nodrošina nākotnē izcērtamās koksnes apjoma pieaugumu. Tas pozitīvi ietekmē mežsaimniecības un kokapstrādes nozares attīstību vidējā laika posmā, paverot jaunas iespējas investīciju projektiem, kuri orientēti uz koksnes dziļāku pārstrādi un pievienotās vērtības palielināšanu uz katru koksnes resursu vienību. Mežsaimniecība ir otra primārā tautsaimniecības nozare, kas Vidzemes reģionā ir lielākā zemes izmantotāja, vides kvalitātes uzlabotāja, darba vietu nodrošinātāja un kokmateriālu ieguves avots koksnes un koka izstrādājumu ražošanā.
• Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 34% no kopējās reģiona teritorijas. Auglīgās zemes izmantošanas struktūru nosaka paugurainais reljefs, strauji mainīgais augsnes sastāvs un akmeņainība vairākos reģiona novados. Šādas augsnes ir piemērotas piena un gaļas lopkopības attīstībai
• Reģionā centralizētajai ūdensapgādei izmanto tikai pazemes ūdeņus. To krājumi ir pietiekami lauksaimniecībai, rūpniecībai un mājsaimniecību ūdensapgādei ar vairāku gadu desmitu rezervi.
…