Merkantilisms- tirdzniecības teorija, kas veido ekonomisko pamatu vadoties pēc 1500-1800. Merkantilisms noteica, ka valsts bagātība tiks mērīta ar tās saimniecības dārgumu, kas parasti nozīmēja savu zeltu. Jo vairāk zelta valstī, jo tā ir bagātāka. Saskaņā ar teoriju valstīm vajadzētu eksportēt vairāk nekā viņi importē un veiksmīgu zelta saņemšanu no valstīm, kas darbojas deficītu. Nacionālās valstis parādās laika posmā 1500-1800 un zelta pilnvarota centrālās valdības, kas iegulda armijās un valsts iestādēs. Agrais merkantilisms galvenā funkcija noteikt naudas stāvokli. Ar valsts darbību nodrošināt sabiedrības labklājību, pirkt no ārzemniekiem mazāk, nekā pārdot tiem. Lai ierobežotu importu izmanto likumus (izšķērdības likums), tiek izveidoti muitas punkti. Kopumā agrais merkantilisms kavēja ekonomisko attīstību
Merkantīlisti uzskata, ka starptautiskā tirdzniecība ir līdzeklis bagātības vairošanai, tāpēc tirdzniecība jāorganizē šādi:
•jāierobežo imports-maksājot par importu, valsts samazina savu bagātību;
•jāstimulē eksports-eksports dod valstij ienākumus un vairo tās bagātību;
•jāeksportē tikai tādas preces un pakalpojumi, kam ir liela pievienotā vērtība, jo tie maksās dārgāk un dos lielākus ienākumus valstij kopumā.
…
