Izšūšanas ar krustu mākslas vēsture

Izšūšanas ar krustu mākslas vēsture Izšūšana ar krustu — viens no pašiem populārākajām rokdarbu veidiem. Šīs mākslas pirmsākumi meklējami pirmatnējas kultūras laikmetā, kad ļaudis izšuva ar akmeņu adatām uz apģērba no dzīvnieku ādām. Sākotnēji materiāli izšuvumam bija dzīvnieku āda, cīpslas, kaņepes vai vilnas šķiedras, mati. Izšuvumi tiek veidoti ar diegiem, papīru, vilnu, zīdu, zeltu, sudrabu, kreļļu piemaisījumu, pērlēm, matiem, gliemežvāciņiem, pusdārgakmeņiem, spīdumiem, kā arī ar monētām. Adata, pirms tā kļuva metāliska un nenonākusi līdz mūsdienu pilnveidotā stāvokļa, bija no dažādiem materiāliem: no koka vai kaula, bet dziļi aizvēsturē par to kalpoja zivju kauli un sari. Īpaši izseni izšuvumi, kas nonāca līdz mūsdienām, attiecas uz 6-5 gadsimtu pirms mūsu ēras. Tie tika izgatavoti Senā Ķīnā uz zīda audumiem ar matiem, zelta un sudraba diegiem. Ar izšuvumu izdaiļoja ne tikai apģērbu, bet arī paklājus, un dekoratīvos panno ar koku un putnu attēlošanu. Smalki Ķīnas izšuvumi ļoti iespaidoja slavināto Japānas mākslu. Irānas un Indijas izšuvumi atšķiras ar augu motīvu, putnu attēlošanu, dzīvniecisku un klasisku nacionālu literāru sižetu. Bizantijas izšuvumi, kas atšķīrās ar zīda šuvuma (zelts, sudrabs) skaistumu, ļoti ietekmēja krustdūriena mākslas attīstību daudzās Eiropas valstīs viduslaiku periodā, kad parādījās unikālie krāsojumi, ornamenti, un krustdūriena tehnika, individuāla katrai nacionalitātei. Anglijā no 13. gadsimta ir zināmi bagāti izšuvumi ar zeltu, sudrabu un ornamentālu zīda motīvu – pārpinamajām ziedu un augu cirtām. 16.- 17. gadsimtos Francijā, Itālijā un citās Eiropas valstīs plaši izplatījās izšūtās ģīmetnes, panno ar ļaužu un dzīvnieku attēlošanu uz skaisto ainavu un piļu fona, mitoloģiskās sižetes, medību skatuves. Ar šīs tehnikas ārkārtējo bagātību, augu, dzīvnieku un putnu attēlošanas daudzveidību uz linu un vilnu audumiem atšķīrās Spānijas izšuvumi. Mūsdienās izšūšanā ar krustu izšuvuma pamats ir kanva. Tas ar audums ar ļoti daudzām tukšām rūtiņām, kuras ir izvietotas tā, lai starp 4 rūtiņām veidotos 1 krustiņš. Eksistē vairāki materiāli, no kuriem ražo kanvu (zīds, lini, kokvilna), bet galvenais tās rādītājs ir izmērs, kas nāk no Anglijas. Tas ir skaitlis, kas norāda krustu daudzumu uz auduma collu. Paši populārākie kanvas izmēri ir 14. un 18., t.i. četrpadsmit un astoņpadsmit krusti uz collu. Lai būtu vieglāk izšūt, veikalos ir nopērkamas dažādas shēmas (ziedi, dzīvnieki, skaistas ainavas u.c.). Parasti tās izšuj ar muline diegiem. ....