-
Latvijas finansiālā krīze 2008.gadā
| Nr. | Chapter | Page. |
| I. | Problēmas apraksts | 3 |
| II. | Ieinteresētās grupas | 6 |
| III. | Rīcībpolitikas iespējamās alternatīvas/risinājumi | 8 |
| IV. | Rīcībpolitikas rekomendācijas | 10 |
IV. RĪCĪBPOLITIKAS REKOMENDĀCIJAS.
Ja ekonomikā ir vērojama nestabilitāte, tad viens no būtiskākajiem makroekonomikas uzdevumiem ir atrast šīs nestabilitātes cēloņus un nodrošināt nepieciešamos pasākumus, lai ekonomika būtu stabila. Ekonomiskā līdzsvara problēma ieņem makroekonomikā centrālo vietu un, ja ir problēmas kādā makroekonomikas sektorā, ekonomiskā attīstība apstājas un IKP samazinās, tāpēc ir svarīgi piedāvāt efektīvas metodes, kā nepieļaut ekonmikā nestabilitāti.
Fiskālā politika ir valdības ieņēmumu un izdevumu politika. Latvijas savu ekonomisko krīzi pārvarēja ar fiskālās politikas instrumentiem. Latvijas valdība 2011. gada vidū no plānotā starptautiskā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem 49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% Parex bankas maksātnespējas novēršanai. 2010. gadā Latvijas preču eksports pieauga par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomikas izaugsme.
Fiskālās politikas galvenie uzdevumi ir stimulēt ekonomikas pastāvīgu izaugsmi, kā arī stabilizēt ekonomiku. Efektīvā pieprasījuma koncepcijas būtība ir ražošanas apjoma palielināšanās iespējas, veicinot kopējo pieprasījumu. Efektīvais pieprasījums ietekmē ražošanas apjomu. Tātad sabiedrībā saražoto preču un pakalpojumu daudzums, kā arī nodarbinātības līmenis ir tieši atkarīgs no kopējo izdevumu apjoma. Būtībā tā ir stratēģiska politika, kura valsts izdevumu izmanto ekonomikas atveseļošanai.
…
Līdz 2008. gadam Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja padzīvot “treknajos gados”. Eiropas Komisija 2008. gadā brīdināja Latvijas valdību par iespējamo krīzi arī Latvijā, ja tā neapturēs strauji augošo inflācijas līmeni, bet Latvijas iedzīvotājus tas neaturēja no lielu kredītu ņemšanas, dārgu mašīnu pirkšanas un naudas tērēšanas, kuras rezultātā arī Latvijas ekonomiku un nekustamo īpašumu tirgu skāra “burbulis”. Pēc krīzes sākšanās, Latvijas valdība bija spiesta paziņot par taupības režīmu valstī, par kuru neviens nebija apmierināts. Cilvēki tika atlaisti no darbiem un bankrotēja neskaitāmi uzņēmumi, līdz ar to cilvēku lielie ieguldījumi uzņēmumu akcijās pazaudēja vērtību. Cilvēki baidās piedzīvot krīzes izraisītās sekas vēlreiz – neapturams bezdarba līmeņa pieaugums, trūcīgi dzīves apstākļi, haoss ekonomikajā sistēmā. Tā kā šis notikums nav bijis pagājušā gadsimta sākumā, bet nieka 9 gadus atpakaļ, tad ir ļoti svarīgi apskatīt šīs krīzes cēloņus, norisi, sekas un iespējamos problēmas risinājums, lai tāds mēroga haoss vairāk neatkārtotos. Sākoties 2004. gadam, ASV nekustamo īpašumu tirgus cenas arvien auga, tādējādi izveidojot, tā saucamo “burbuli”. ASV visiem asociējas ar valsti, kuras ekonomiskā sistēma ir tik spēcīga, ka nav salaužama. ASV ekonomikas stabilitāte ir atkarīga uz nekustamo īpašumu cenu svārstībām, kas arī ietekmēja arvien pieaugušo inflācijas līmeni valstī. Un tad, kad 2006. gada beigās un 2007. gada sākumā mājokļu cena bija pārāk augsta, “burbulis” plīsa. “Burbuļa” plīsums sākumā izsauca mājokļu cenu samazinājumu ASV, bet turpinājās ar arvien lielākām problēmām gan ASV, gan Eiropā.
