Šajā esejā esmu iecerējusi apskatīt plašu laika posmu- laiku, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā un visi masu informācijas līdzekļi bija valdošās varas tiešā ietekmē. Esejā izmantošu trīs kursa laikā piedāvātos tekstus, kā arī savu teorētisko kursa darbu.
1940. gadā Latvija kļuva par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, un tas nozīmēja pārmaiņas visās nozarēs- iekārtai bija jākļūst standartizētai, ierāmētai- tādai, kāda tā funkcionēja totalitārajā PSRS. Tas nozīmēja arī mediju sistēmas standartizēšanu- esošo preses izdevumu pārdēvēšanu vai pilnīgu slēgšanu, ja tie šķita pārdēvēšanai nederīgi. Sieviešu žurnāliem tika izvirzīts uzdevums kļūt par ‘dzīves skolotājiem’- panākt, lai sievietes kļūtu par sabiedriskās dzīves aktīvistēm, kolhozniecēm, strādniecēm, plānu pildītājām. Žurnālā „Darba sieviete” tika ‘sludināta’ aktīva, čakla sieviete, kura nedrīkst palikt nomaļus, bet gan aktīvi jāpiedalās dzīves veidošanā- jādomā, jālemj, jārisina. Izdevums noliedz iepriekšējā laika presi un žurnālus, apgalvojot, ka veidos jaunu, aktīvu Padomju sievieti. …
