Pasaule šķietami nejauši, laikam pēkšņi apstājās. Kāds kaut kur kaut ko bija aizmirsis izdarīt. Un tad atklājās, cik trausli (ticīgajiem) un naivi (zinošajiem) ir mūsu priekšstati par pasaules attīstību un galu, par lielā neapjaušamā iespējām. Bet pagaidām- ko tad tu dari savās šaubās? Filozofēju kaut kur starp Rietumu un Austrumu Dievu.
Filozofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Pēc Sokrāta vārdiem: “Es zinu, ka neko nezinu”. Tas ir pamats tam, lai domāšana virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā. Tiklīdz cilvēks apzinājās savu ego (ES), tā neapzināti tika likti pirmie filozofijas pamati. Un jo vairāk cilvēks domāja, jo vairāk radās jautājumu, uz kuriem bija nepieciešams rast atbildes, tā nodrošinot filozofijas strauju attīstību.…
