Bērna socializācija un adaptācija

Socializācijas teorijas
Socializācijas teorijas ir daudz, taču tās cita citu nevis izslēdz, bet drīzāk gan papildina, kopumā veidodamas plašu un vispusīgu priekšstatu sistēmu.
Socializēšanās centrālā sastāvdaļa ir pašapziņas veidošanās. Pašapziņa jeb sevis apziņa – priekšstats par savu Es – indivīdam nav bioloģiski dota. Tā veidojas sociāli – saskarsmē un mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem. Indivīda pašapziņa viņu kā neatkārtojamu būtni nodala no citiem cilvēkiem, priekšmetiem un parādībām. Sevi indivīds atspoguļo Es tēlā. Ar Es apzīmē indivīda identitāti, t.i., pie kādām cilvēku kategorijām indivīds apzinās sevi piederam. Atbildes uz jautājumu Kas es esmu? viņam izriet no sava sociālā statusa, no savām sociālajām lomām.

“Atspoguļotais Es”
“Atspoguļotais Es” teoriju XX gadsimta sākumā izveidoja amerikāņu zinātnieks Č.H. Kūlijs, kas, starp citu, arī viens no pirmajiem uzsvēra, ka indivīda pašapziņa ir sociāla parādība. Pēc Č.H. Kūlija teorijas, cilvēka priekšstats par sevi pašu – Es ideja jeb “atspoguļotais Es” – veidojas no trim komponentiem:
No priekšstata par to, kāds es liekos citiem cilvēkiem (radiniekiem, paziņām, garāmgājējiem utt.);
No priekšstata par to, kā šie cilvēki manu fizisko un garīgo veidolu novērtē (pievilcīgs, gudrs, dīvains u.tml.);
No šo priekšstatu radītajām jūtām (lepnuma vai kauna par sevi u.tml.).
Citu priekšstati par indivīdu viņa “atspoguļotajā Es” neizpaužas tieši. “Atspoguļotais Es” rodas, indivīdam savus novērojumus un iztēlojumus iztulkojot. Liela nozīme ir viņa vērtīborientācijai un sociālajai piederībai.
…