ID730484

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	1
	IEROČU UN MUNĪCIJAS KLASIFIKĀCIJA, TO VEIDI	2
1.1.	Ieroču vispārējā klasifikācija	2
1.2.	Šaujamieroču raksturojums un klasifikācija	3
1.3.	Šaujamieroču klasifikācija Latvijā	6
1.4.	Šaujamieroču munīcija, to konstrukcija un klasifikācija	8
1.5.	Munīcija, tās iedalījums un tipi (pārformulēt, lai atbilst saturam)	9
	BALLISTIKA	12
2.1.	Terminālā ballistika	12
2.2.	Permanents un pagaidu dobums	13
2.3.	Fragmentācija un kūleņošana	13
2.4.	Ložu ekspansija	14
2.5.	Terminālās ballistikas salīdzinājums	15
	SPRĀGSTVIELAS, TO IEDALĪJUMS	19
3.1.	Sprāgstvielu klasifikācija	19
3.2.	Sprāgstvielu effektivitāte, to iedarbība	21
3.2.1.	Sprāgstvielu iedarbība uz cilvēkiem	23
3.3.	Drošības aspekti saistībā ar sprāgstvielām	23
3.4.	Sprāgstvielas un terrorisms	24
	TIESISKAIS REGULĒJUMS, TĀ PROBLĒMJAUTĀJUMI	25
4.1.	Starptautiskie līgumi	25
4.2.	Šaujamieroču iegādes, glabāšanas un lietošanas tiesiskais regulējums	27
4.3.	Problēmjautājumi	28
4.3.1.	Ierosinātais šaujamieroču klasificēšanas mehānisms	36
4.4.	Šaujamieroču pielietošana Latvijā	40
	Secinājumi	47
	Priekšlikumi	48

Extract

Secinājumi
1) Ekspansīvo un sadalošos munīcijas pielietošanas aizliegšana, pašaizsardzības un dienesta vajadzībām ir pretrunā ar „Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma” 31. panta, 3. daļu un 4. daļu. Izmantojot pilna metāla apvalka lodes, palielinās rikošeta iespējamība, kā arī materiālu un dzīvo audu caursišanas spēju, kuru ir nevēlama vairumā pašaizsardzības, kā arī šaujamieroču izmantošana dienesta vajadzībām. Pilna metāla apvalka ložu caursišana ir augstāka gan tai trāpot cietos materiālos, gan dzīvajos audos, salīdzinājumā ar ekspansīvajām lodēm.
2) Brīdinājuma šāviena veikšanai ir neatņemams risks. Veicot šo brīdinājuma šāvienu, neņemot vērā vidi, kurā tas tiek veikts, var ciest konfliktā neiesaistīta persona.
3) Šaujamieroču klasificēšanas mehānisms nav sistemātisks, tādējādi rodas situācijas, kurās ieroču klasificēšanā ir manāma nekonsekventa rīcība – diviem būtībā identiskiem šaujamieročiem tiek piešķirtas atšķirīgas kategorijas, kā arī atšķirīgi pielietojuma veidi.
4) Čaulu un ložu kontrolkolekcija nav elektronizēta, tādā veidā radot papildu izmaksas uzturot to, kā arī šādas kolekcijas esamībai ir vairāki mīnusi salīdzinājumā ar elektronizētu datubāzi.
5) Ir novērojamas vairākas neskaidrības starp „Ieroču un speciālo līdzekļu likumu” un Valsts policijas klasificēto ieroču sarakstu, piemēram, pēc šā likuma 9. panta, 2. daļas aizliegts izmantot paaugstinātas ietilpības magazīnus, taču VP klasifikatorā to lietošana ir atļauta, netiek arī noteikta „palielinātas ietilpības magazīna” definīcija.
6) Pašlaik, šaujamieroču īpašnieku medicīniskā pārbauda tiek veikta ik pēc 5 gadiem.
7) Praktiska ieroča pielietošana tiek veikta tikai iegūstot mednieka apliecību – tā nav jāveic, ja persona vēlas iegādāties ieroci, kurš nav paredzēts medībām.
8) Par nepieciešamo aizstāvēšanos tiek uzskatīta darbība, kurā uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums. Šajā situācijā, šī nepieciešamā aizstāvēšanās ir pārāk atvērta interpretācijai.
…

Author's comment

Kvalifikācijas darba tēma ir „Ieroču un munīcijas klasifikācija, to aprite Latvijā, sprāgstvielu iedalījums”. Darba izstrādes gaitā tika izskatīti normatīvie akti, noteikumi un likumi (gan starptautiskie, gan nacionālie), kuri saistīti ar autora izvēlētā kvalifikācijas darba tēmu. Tēmas aktualitāte balstās uz Latvijā ar vien pieaugošo šaujamieroču skaitu, kā arī pieaugošo popularitāti šaujamieroču izmantošanai rekreācijas nolūkos. Jāpiemin, ka temats par šaujamieroču pieejamību civilajiem iedzīvotājiem ir diezgan jūtīgs un iesaistīto pušu viedokļi krasi atšķiras. Tamdēļ, darbā tika izskatīts ieroču atļaujas iegūšanas process, kā arī pats ieroču aprites likums, lai spētu izanalizēt pašreizējo situāciju Latvijā saistībā ar šaujamieroču pieejamību. Balstoties uz augošajiem terorisma draudiem, tiks apskatīti arī drošības aspekti saistībā ar sprāgstvielām, kā arī to iedalījums. Pētījuma objekts – Latvijas Republikas, Eiropas savienības tiesiskie akti, to problēmjautājumi attiecībā uz šaujamieroču apriti. Kvalifikācijas darba pētījuma periods - 2008. līdz 2014. gads. Darba izpildes laikā tiks izmantotas sekojošās metodes: kvantitatīvā metode (tika iegūti analizēti skaitliski dati attiecībā uz dažādu munīciju caursišanas spējām), kā arī kvalitatīvā (tika izskatīti tiesību akti). Kvalifikācijas darba primārais mērķis ir sniegt priekšlikumus ieroču un munīcijas iegādes un to aprites problēmu risināšanai, kā arī to tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Tiks sniegts arī ieskats par mūsdienu ieročiem, kā arī par sprāgstvielu veidiem. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Klasificēt šaujamieročus un to munīciju. 2. Sniegt ieskatu par šaujamieroču un to munīciju pielietojumu Latvijā. 3. Sniegt aprakstu par sprāgstvielu veidiem. 4. Izpētīt tiesisko regulējumu attiecībā uz izvēlēto tēmu 5. Secinājumu un priekšlikumu sniegšana. Primārie informācijas avoti darba izpildes gaitā bija mācību literatūras avoti, kā arī zinātniskie raksti. 1. nodaļā tiek apskatīts ieroču un munīcijas iedalījums, 2. nodaļā terminālā ballistika, kurā tiek skatīta munīciju uzvedībā, kā arī to caursišanas spēja, 3. nodaļā – sprāgstvielas, to iedalījums, drošības aspekti. Pēdējā nodaļā, tiek skatīts ieroču un munīcijas tiesiskais regulējums un problēmjautājumi, kuri skar to apriti.