Tradicionālās ekonomikas. Pastāvot šāda veida ekonomikai, cilvēki dzīvo saskaņā ar gadsimtu tradīcijām, dara lietas tā, kā tās vienmēr tika darītas. Kas tiks ražos un kā to ražos un sadalīs, netiek uzskatīts par ekonomikas problēmu, jo šīs lietas jau ir izlemtas pirms ilga laika. Šīs ekonomikas bieži tiek sauktas par eksistences ekonomiku, jo saražotais vairumā gadījumu ir tikai nedaudz vairāk nekā izdzīvošanai minimāli nepieciešams. Izolēti ciemi Āfrikā un Āzijā, beduīnu ciltis sniedz tradicionālo ekonomiku piemērus. To raksturo sekojošas iezīmes:
līdzās privātam īpašumam liela nozīme ir kopienas īpašumam;
vāji attīstīta darba dalīšana un specializācija;
nospiedošs lauksaimniecības ražošanas pārsvars;
zems patēriņa līmenis un produkcija galvenokārt tiek ražota savam patēriņam;
ierobežoti, galvenokārt vietējas nozīmes tirgi. Tirdzniecība noris ļoti šaurā apjomā, bieži - bartera veidā, nevis ar naudas starpniecību;
niecīga zinātnes un tehnikas ietekme uz ražošanu - cilvēki parasti baidās riskēt, tāpēc priekšroku dod tradicionālajiem ražošanas veidiem un vairās no pārmaiņām.;
ekstensīva ražošanas attīstība. …
