2008. gada notikumi Kosovā un Gruzijā parādīja, ka S. Krasnera atzīmētais, ka valstis ievēro un pārkāpj starptautisko tiesību normas, primāri ievērojot savas valsts intereses, bet nevis balstās uz vispārpieņemtajām praksēm, joprojām spēkā. Tas, savukārt, var novest pie pilnīga haosa starptautiskajās tiesiskajās attiecībās un var paralizēt valstu leģitīmo darbību. Tādēļ starptautisko attiecību līmenī ir nepieciešams izstrādāt noteiktus valsts kārtības noteikumus, taču autors uzskata, ka šādā veidā pasākumi būtiski neietekmēs lielvalsts lēmumu pieņemšanas procesu.
