Kā trešo lietu es nosauktu mazo uzņēmumu bankrotu. Ir ļoti grūti, vai pat neiespējami krīzes laikā uzturēt kādu mazu veikaliņu, it īpaši tad, kad valsts nosaka ierobežojumus, kas neļauj viņiem vispār būt atvērtiem. Tāpat arī pakalpojumu sniegšana ir apgrūtināta, piemēram: friziera, skaistumkopšanas, u.c. pakalpojumiem. Protams mēs bez šiem pakalpojumiem varam izdzīvot, bet uzņēmējiem, kam pieder šie biznesi, ir daudz grūtāka dzīve.
Kopumā es piekrītu, ka krīzes process ir ar ambivalentu izeju. Uzskatu, ka visiem būs labāk, ja šis process beigsies, un jo ātrāk, jo labāk. …
