Secinājumi
Plašajā jēdzienā “informācijas karš” var pieskaitīt šajā darbā aprakstīto konfliktsituāciju, jo tās komunikatori ir ieinteresēti pretinieka maldināšanā un informācijas liegšanā. Ar informācijas karadarbību nodarbojas abas puses (G7 valstis un Krievija), vismaz vienai no pusēm informāciju sagrozot (tā kā veidojas pretrunas viedokļos). Pozitīva un vērtīga informācijas apmaiņa nenotiek, ir skaidra G7 dalībvalstu attieksme pret Krieviju un Putinu (bargāku sankciju piemērošana, Krievijas izolācija utt.), kā arī Putina reakcija uz šo attieksmi samita laikā (šķietama vienaldzība, tomēr kontrsankciju gatavošana un pretinieka maldināšana masu medijos).
Veicot pētījumu, noskaidrots, ka visi mediji šo konfliktsituāciju rāmējuši ar konflikta un atbildības atribūcijas rāmjiem, respektīvi, uzsverot, ka tas ir konflikts un ka kādam par to ir jābūt atbildīgam (minimāli, bet atšķiras Latvijas un Krievijas portālu ziņās tie, kam tad jābūt atbildīgiem). Pietiekamā daudzumā var novērot arī pārējos 3 rāmjus, tie izmantoti specifiskāk katra medija vajadzībām un vēlmēm, lai sasniegtu savu auditoriju.
Analizējot rāmējumus, arī var novērot informācijas kara iezīmes, dažādu valstu medijiem “rāmējot” problēmu dažādi. Šajā situācijā tas neizpaužas ļoti krasi, taču žurnālisti mēdz izmantot vienu un to pašu informāciju atšķirīgi (piemēram, Russia Today pievienojot komentārus no tādiem cilvēkiem, kuri spēj pavērst informāciju sev par labu – varai uzticīgi žurnālisti, politikas komentētāji utt.). Dažādie rāmējumi veido “plaisu” starp medijiem, ļaujot maldinošai un sagrozītai informācijai nonākt medijos kā patiesai un konkurēt ar īsto patiesību.
…
