Ritējumi ir ļoti cieši saistīti, kā mīlestība un nāve, tā arī pēc nāves seko vientulība, ko apzīmē ar zvaigžņu vaiņagu, jo zvaigznes ir vienas, atrodas neiedomājamā attālumā viena no otras. Vaiņaga tēli ir mīklaini, klusi, nepierasti, piemēram, mēmais nams, tā arī liriskais varonis jūtas viens un pamests, nedzīvu tēlu ielenkumā, saprot, ka, lai neskumtu un nejustu sāpes, vientulība ir jāsaista ar vienaldzību: „Tikai vēsā vienaldzība dos tev sirdī pilnu mieru.”
Izlasot krājumu, rokas sajūta, ka liriskais „es” apraksta un izjūt tos pašus pārdzīvojumos, ko savā laikā ir sajutis Rainis, tāpēc krājums ir tik ļoti personisks. Pēc tā var spriest par sāpēm, kurām viņš ir izgājis cauri un beigās arī pārvarējis.
…
