Latvijas zeme nav bagāta ar derīgiem izrakteņiem un citām viegli iegūstamām vērtībām. Pati lielākā vērtība ir un var būt tās iedzīvotāji, cilvēki. Dz. Meikšāne raksta, ka Rietumu psihologi personības identitātes izveidi uzlūko par katra cilvēka audzināšanas un attīstības mērķi. Ar to personība gūst ticību sev, iepazīst savas iespējas, apzinās vajadzības, sasniedz spēju patstāvīgi lemt par savu dzīvi, tās jēgu, mērķiem un to īstenošanu. Tāda personība kļūst par savas dzīves veidotāju un ir orientēta nevis uz pavēlēm, bet uz izvēli, tai paveras domu, jūtu plašums, attīstās aktivitāte, uzņēmība, iniciatīva. Mūsu zemes vēsturiskā attīstība vairāk sekmējusi personības adaptēšanos, pielāgošanos kā izdzīvošanas nosacījumu nekā tās unikālo potenciālo spēju atklāšanu, pilnveidošanu un realizēšanu. Latvijas audzināšanas teorijā un praksē līdz 1990.gadam nav risināts personības identitātes jautājums. Bērnu audzināšana orientēta uz ģimenes prasībā, pakļautību, adaptēšanos un konformismu. Pēc Otrā pasaules kara Rietumu psihologu pētījumos dziļu pamatojumu gūst mācība par mātes un bērna intīmā, sirsnīgā kontakta nozīmi mazā cilvēka attīstībā, par bērna iedrošināšanu darboties, viņa domu uzklausīšanu, uzmanības veltīšanu viņa jūtu pasaulei un tam, lai mīlestības trauks būtu vienmēr pilns. …
