Ar pilsētu A. Čakam asociējās viņa bērnība, kur viņš vieglprātīgi pastaigājies pa Rīga ielām un baudījis pilsētas dzīvi: “Sveikas jānes arvien pantiem maniem — ielas, jums, kur no bērnības skriets.” Šo bērnības nevainīgo domāšanu vislabāk var saprast dzejolī “Saldējums”, kur A. Čaks tik dzīvespriecīgi apraksta šo mazo prieku: “Saldējums, saldējums! Cik reizes tramā es braucis bez biļetes, lai tikai nopirktu tevi!” Šī atgriešanās bērnībā, kur vēl nav apziņas par problēmām un sabiedrības un pasaules nopietno pusi, ir aktuāla arī man, un pieņemu, ka arī citiem cilvēkiem, kas ir apzinājušies, ka dzīve nav viens vienīgs rožu lauks. Ir svarīgi spēt atgriezties bērna prāta un dažbrīd palūkoties no tā uz apkārt esošo.
Manuprāt, Aleksandrs Čaks ir visizcilākais dzejnieks, ja runa ir par pilsētas un Rīgas aprakstīšanu, jo neviens cits autors nav mani uzrunājis tik ļoti kā viņš.…
