“Totalitārā režīma ideālais subjekts ir nevis pārliecināts nacists vai pārliecināts komunists, bet gan cilvēki, kuriem atšķirība starp faktu un fikciju (t.i. pieredzes realitāte) un atšķirība starp patiesību un nepatiesību (t.i. domāšanas realitāte) vairs neeksistē.
Ir novērots, ka terors var absolūti valdīt tikai pār cilvēkiem, kas ir izolēti attiecībā cits pret citu, tāpēc viens no primārajiem visu tirāniju uzdevumiem ir nodrošināt šo izolāciju. Izolācija var būt terora sākums; tā neapšaubāmi ir terora auglīgākā augsne un aizvien tā rezultāts.”
Totalitārie režīmi ir 20.gs.fenomens. To spilgtākie piemēri vēsturē ir nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība. Tos raksturo pilnīga neiecietība pret opozīciju un sāncensīgu politiku. Nepastāv alternatīvas politiskas organizācijas, un tās ir aizstātas ar valdošai partijai paklausīgām organizācijām. Turklāt valdošās partijas vadībā atrodas spēcīga personība ar tiesībām pieņemt izšķirošus lēmumus.…
