Evaluation:
Published: 03.02.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 1.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 2.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 3.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 4.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 5.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 6.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 7.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 8.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 9.
  • Research Papers 'Polijas ekonomiskā attīstība no 1920. līdz 1939.gadam', 10.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Otrā Republika    2
  Stāvoklis pēc Pirmā Pasaules kara    2
  Ārējie konflikti un ārpolitika    2
  Robežu jautājums   
  Konflikts starp Vāciju un Poliju par Augšējo Sileziju   
  Krakovas sacelšanās   
  Pilsudska apvērsums   
  Ekonomika   
  Iedzīvotāju dažādība   
  Monetārā politika   
Extract

Iedzīvotāju dažādība
Starpkaru periodā Polijas teritoriālā un etniskā politika veicināja attiecību pasliktināšanos ar kaimiņvalstīm. ¾ Polijas iedzīvotāju mita laukos , bet ¼ - pilsētās. Valsts valodu lietoja 2/3 iedzīvotāju.
Trīsdesmitajos gados pieauga antisemītisms, lai gan Polija bija mājas 3 miljoniem ebreju(105 no Polijas populācijas), tā bija vislielākā ebreju populācija Eiropā. Nabadzīgākās ebreju ģimenes paļāvās uz vietējo labdarību, kas sasniedza ievērojamu proporciju 1929 gadā, rūpējoties par tādām lietām kā reliģija, izglītība, veselības aprūpe un citiem pakalpojumiem par kopsummu ap 200 miljoniem zlotu gadā, daļēji pateicoties ebreju ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, kas strādājošo ebreju vidū bija par 40% lielāki nekā Polijas ne ebreju ienākumi. Tāpēc antisemītisms Lielās depresijas laikā atstāja smagu iespaidu uz ekonomiku kopumā.
Janas darba iespējas pirms Polijas industrializācijas trīsdesmito gadu vidū faktiski neeksistēja. Polijas iedzīvotāji cīnījās, lai atdalītos un izveidotu pašas savas valstis (tādas kā Ukraina, Baltkrievija un Baltija) Dažādi viedokļi variēja Polijas politiķu vidū, cik daudz teritorijas jaunajai, poļu vadītajai vajadzētu ietvert un kādā politiskā forma tā varētu būt.

Monetārā politika
Par spīti problēmām Polija spēja starpkaru periodā sasniegt ekonomiskās labklājības slieksni vienlaicīgi ar Rietumeiropu. 1924. Gadā ministru prezidents un ekonomikas ministrs Vladislavs Grabskis iepazīstināja ar zlotu – vienoto valūtu Polijā, kas bija viena no stabilākajām valūtām Centrāleiropā. Vienotā naudas sistēma palīdzēja Polijai tikt galā ar iespaidīgo hiperinflāciju. Polija bija vienīgā valsts Eiropā, kura bija spējīga to izdarīt bez ārzemju aizdevumiem vai atbalsta.

Dzelzceļš
Pēc Polijas 1939. gada statistikas gadagrāmatas datiem, Polijas dzelzceļa kopējais garums bija 20 118 kilometri. Dzelzceļa blīvums bija 5,2 km uz 100 km2. Visblīvākā dzelzceļa sistēma bija valsts rietumos, bet austrumos , īpaši Poleses apgabalā, dzelzceļš nepastāvēja vispār ’’interbellum’’ perioda laikā, Polijas valdība izveidoja dažas jaunas līnijas, pamāta valsts centrālajā daļā.

Atlants