Kūdras ieguves vēsture
Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā datējams ar 18. gs. beigām, tomēr intensīva purvu izstrāde sākās tikai pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gādā.
1940.g. ieguva ap 290 tūkst. t kūdras un Padomju varas gados tā sasniedza maksimumu.
Enerģētikā un lauksaimniecībā izmantojamās kūdras notika vairāk kā 100 atradnēs.
Ieguves apjoms vēl 80-to gadu beigās ik gadu pārsniedza vēl 2,5 milj. t.
Kūdras krājumi Latvijā
Latvijā ir ~ 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem, bet pēc kūdras ieguves daudzuma uz 1 iedzīvotāju Latvija ir aptuveni 8 vietā pasaulē.
Izstrādāti ir aptuveni 6% no Latvijas kūdras krājumiem un kopš 1992. gada kūdras krājumi nesamazinās, bet pieaug.
Vidējais kūdras slāņa biezums Latvijā ir 1,8 m
No enerģētikas viedokļa kūdra ir reģeneratīvs enerģētikas avots - biokurināmais, kas lēnām atjaunojas.
Kurināšanai izmantojamie kūdras krājumi Latvijā sastāda 230,4 milj. t., t.i. aptuveni 15% no visiem krājumiem, ko var izteikt kā 663 milj. MWh enerģijas.
Lielākais kūdras patērētājs Latvijā bija Rīgas TEC – 1 - līdz 1 miljonam tonnu gadā.…
