Par Šekspīra izcilāko traģēdiju uzskata lugu „Hamletu” (1601). Traģēdija sacerēta piecpēdu jambos bez atskaņām, bet vietām ir arī prozas iespraudumi. „Hamletā” ir klasiskai drāmai raksturīgie monologi, kas atklāj dvēseles stāvokli un nodomus. Ievērojama loma traģēdijā ir rēgam- Hamleta tēva garam, kas atklāj slepkavību. Rēgi tālaika lugās ir parasta lieta, un arī pats Šekspīrs ticējis pārdabiskām parādībām. Lugas sižets ņemts no kādas angļu lugas, kurā izmantota 12.gadsimtā uzrakstīta dāņu leģenda, taču līdzīgi notikumi risinājušies arī Anglijas un Skotijas valdnieku galmos.
Luga rāda humānā dāņu prinča Hamleta traģēdiju. Ieradies uz tēva- Dānijas karaļa bērēm no Vācijas, kur viņš studējis, Hamlets uzzina, ka tēvs nogalināts un slepkava ir tēva brālis Klaudijs, kurš pārņēmis karaļa varu un apprecējis brāļa atraitni…
