Nācija ir grupa, uz kuru orientējas noteikts nacionālisms. Bet nacionālisms ir ideoloģija, kas virzīta uz sabiedrības lielgrupas apvienošanos (vienotību). No citām ideoloģijam tāja atšķirās ar to, kas ir ‘lielgrubas’ galvēnais elements – etniskā pazīme vai valsts, vai pat abu elementu kombinācija. Jāatzīmē arī tas, ka nacionālisms, kuram ir tikai viens elements var novēst pie konfliktiem.
Rietumeiropā ir divi nācijas modeļi – valstiski organizēta (valstnācija / franču) vai etniski orientēta (kultūrnācija / vācu) nācijas. Piemīnēsim, kā latviešu nācijas pašizpratne tuvāka kultūrnācijas modelim.
Franču valstsnācija.
Franču nācija izveidojas pilsoniskās revolūcijas pret feodālo aristokrātiju rezultātā. Līdz 1789.gada revolūcijai Francija bija absolūtiskā valsts, taču pēc revolūcijas noslēguma (1795.g.) krietni pieauga tautas iesaistīšanā politiskajā procesā; tātad, franču revolūcija deva jaunu elementu – ‘demokrātisko pieeju valsts lielu kārtošanā’ [Vēbers E. Pilsoniskā nācija.65.lpp.] 1789.gada 26.augustā Nacionāla Sapulcē pieņēma Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju, kur centrālais elements bija brīvs un līdztiesīgs ar citiem, ar dabiskam tiesībām cilvēks!…
