-
Sirds un asinsvadu veselība - vēlamais un esošais manā uzturā
Secinājumi
1. Sirds un asinsvadu slimības Latvijā pēc statistikas datiem ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem, kuru riska faktori ir smēķēšana, nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktiviāte.
2. Manā uzturā vienā dienā uzņemto kaloriju daudzums ir nedaudz lielāks, nekā nepieciešams (par 119 kcal), kas liecina to, ka man var uzkrāties liekas taukvielas, ja es nebūšu fiziski aktīva.
3. Mans uztura enerģētiskās vērtības sadalījums ir pareizs, jo brokastīs es uzņemu 372 kcal, pusdienās 517 kcal, bet vakariņās 424 kcal, kas atbilst normai(brokastis–30%, pusdienas –40-45%, vakariņas–25-30%).
4. Mans risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir minimāls, jo mans uzturs ir sabalansēts, daudzveidīgs un mērens, es nesmēķēju, nelietoju alkoholu. Bet man ir mērena fiziskā aktivitāte un stress ikdienā, kas var negatīvi ietekmēt manu sirdi un asinsvadus.
…
Sirds un asinsvadu slimību cēloņi ir vairāki, kā arī ir riska faktori, kuri veicina to attīstību. Cēloņi var būt vecums, nelabvēlīga iedzimtība. Nozīmīgi riska faktori ir smēķēšana, nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte. Rezultātā notiek pārmaiņas asinsvados – veidojas ateroskleroze, hipertensija, cilvēkam rodas aptaukošanās. Aptaukošanās gadījumos biežāk novēro cukura diabētu, biežāk attīstās ateroskleroze (Brežinskis, 1977). Cilvēka uzturam ir liela nozīme sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Piemēram, ar uzturu var ārstēt aptaukošanos, attīrīt organismu no vielmaiņas atkritumproduktiem, kuri var veicināt slimību attīstību. Darba mērķis:izvērtēt savu uzturu saistībā ar sirds un asinsvadu veselību. Darba uzdevumi: 1. Atlasīt literatūru par pareizu uzturu, sirds un asinsvadu slimībām. 2. Analizēt savu uzturu saistībā ar sirds un asinsvadu veselību. 3. Veikt izmaiņas savā ikdienas uzturā, lai mazinātu risku saslimt ar sirds un asisnvadu slimībām.