Mērķis: Iepazīties un izpētīta monarha Luija XIV valdīšanas stilu francijā 17.gs.
PĒTĀMAIS JAUTĀJUMS: Luija XIV absolūtisms Francijā
ATSLĒGAS VĀRDI: Luijs XIV, absolūtisms, monarhija, feodālā valsts forma, likumdošanas, izpildvara, monarhs, ierēdņi, revolūcija, ģenerālštati, absolūta monarhija, galvasnaudas nodokli, aristokrāti, muižniecība, jezuīti, kviētisti, jansenisti, katoļticība, ticības brīvības, armija, policija, tiesa, finanses, karalis, Francija.
Luija XIV absolūtisms Francijā
Absolūtisms (no latīņu valodas absolutus – neatkarīgs, neierobežots) – neierobežota monarhija, pēdējā feodālā valsts forma, kurā likumdošanas vara un izpildvara pieder vienai personai – monarham. Viņš valda ar plaša ierēdņu skaita palīdzību, viņam pakļauta pastāvīga armija, policija, tiesa, finanses.
Kopš 17.gs. Eiropā absolūtisms kļuva par dominējošo pārvaldes formu. Absolūtisma garā ap 1700.g. vara tika īstenota Francijā, Spānijā, Neapolē, Portugālē, Austrijā, Prūsijā, Dānijā un dažās Vācijas teritorijās. Vislielākos panākumus absolūtisms guva Francijā, jo sasniedza savu mērķi: pavalstnieku apvienošanu un disciplinēšanu politiskā, tiesiskā, reliģiskā un kultūras ziņā.
Francijā par absolūtisma laiku pieņemts dēvēt periodu, kurš aizsākās ar karaļa Luija XIV nākšanu pie varas un noslēdzās ar Franču revolūciju. …
