Latvijas atgriešanās mūsdienu pasaules globālajos procesos – starptautiskajā konkurencē, informācijas sabiedrības veidošanās procesā, zinātnes un tehnikas progresa izraisītajās pārmaiņās – liek būtiski pārvērtēt izglītības sistēmas mērķus un uzdevumus.
Saskaroties ar daudzajām nākotnes problēmām, cilvēce saskata izglītībā nepieciešamo nodrošinājumu miera, brīvības un sociālā taisnīguma ideālu sasniegšanai. Izglītībai ir jāspēlē fundamentāla loma personības un sociālajā attīstībā, tai ir jābūt par vienu no galvenajiem dziļākās un harmoniskākās cilvēka attīstības līdzekļiem, kas samazinās nabadzību, tumsonību, izstumšanu un karu.
Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas pirmie desmit gadi nesuši būtiskas pārmaiņas visas sabiedrības dzīves nozarēs. Strukturālas pārmaiņas tautsaimniecībā, pārejot uz brīvā tirgus ekonomiku, konkurences un starptautiskas sadarbības attīstība, no vienas puses, demokrātiskas valsts un atvērtas sabiedrības pamatstruktūru veidošanās, no otras puses, ir radījušas būtiskas pārmaiņas visā sociālajā sektorā, arī izglītības attīstībā.…
