-
Cilvēku mijiedarbība saskarsmē
Loma ir personības sociālā funkcija, pieņemtajām normām atbilstošs uzvedības veids, ko nosaka personības statuss jeb pozīcija sabiedrībā vai starppersonu attiecību (komunikāciju) sistēmā. Lomas tāpat kā statusi var būt institucionālas (oficiālas, konvencionālas), saistītas ar kādu sociālu organizāciju oficiālajām prasībām, piemēram, studenta un pasniedzēja, priekšnieka un padotā lomas; kā arī situatīvas, pārejošas, saistītas ar stihiski izveidojušos attiecību un darbību veidiem, piemēram, tādas lomas kā "piekautais", "ķīlnieks" vai "satiksmes negadījuma upuris".
Tā kā katrs cilvēks ir neatkārtojama personība, pat viena statusa cilvēki savas lomas spēlē atšķirīgi. Lomu izpilde ir radošs process, jo katrs indivīds interpretē savu lomu atbilstoši individuālajai izpratnei, aplūkojot lomas prasības caur savas individualitātes prizmu. Starp statusu un tam atbilstošo lomu vienmēr paliek "telpa" cilvēka individualitātes izpausmei.
Statusi ir kādas sabiedrībai nepieciešamas sociālās uzvedības programmas. Lomas ir statusu dinamiskās projekcijas, kurās realizējas statusā ietvertā uzvedības programma statusus ieņemošo cilvēku darbībā, rīcībā, sociālajā uzvedībā. Katram sociālajam statusam parasti atbilst vesels lomu kopums, ar kuriem saistītas noteiktas uzvedības gaidas. Piemēram, no rūpnīcas direktora padotie gaida, ka viņš izvirzīs darba mērķus un noteiks uzdevumus, sastādīs plānus, sadalīs resursus un organizēs plānu īstenošanu, stimulēs un kontrolēs darba izpildi. Tas nozīmē, ka atbilstoši savam statusam direktoram ir jāspēlē plānotāja, organizatora, stimulētāja un kontroliera lomas.
…
Pēc mērķiem: Izziņas komunikācija – galvenais mērķis ir jaunas informācijas iegūšana Sociāli rituālā komunikācija – nolūks ir uzturēt partneru attiecības, parādīt uzmanību, apliecināt cieņu. Ekspresīvā komunikācija – galvenais ir emociju un jūtu izpausmes. Pārliecinošā komunikācija – mērķis parasti ir mainīt partnera viedokli, novirzīt viņa domas uz mūsējām. Pamudinošā komunikācija – mērķis ir kaut ko panākt no partnera, piemēram, izpildīt mūsu lūgumu, mainīt viņa attieksmi, uzvedību. Konfliktregulējošā komunikācija – svarīgākais ir konfliktu atrisināšana un partneru attiecību noregulēšana. Tiešā saskarsme, ir saskarsme ar sevi, saskarsme grupā, saskarsme pārī, publiska saskarsme. Netiešā saskarsme, ir virtuālā realitāte – čats, e-pasts, daļēji arī telefona sarunas, vēstules. Saskarsme sevī ietver divas svarīgas prasmes, prasmi klausīties un prasmi runāt. Mijiedarbību līmeņi: 1. ''rituālu līmenis'' pievēršam otram uzmanību 2. ''kopēja laika pavadīšana'' - sarunas par laiku, paziņām, bērniem, tehniku, valdību, anekdotes, spēles. ''Sevi parādīt un uz citiem apskatīties'', laika aizpildīšanas līmenis 3. ''spēles'' - manipulācijas ar otru cilvēku. Saka vienu, bet nolūks cits. No otra grib panākt tādā veidā, lai viņš pats to neapzinās. 4. kopēja darbība - darbs, bērnu audzināšana, darbs dārzā u.c. Kad mērķis sasniegts, mijiedarbība beidzas. Ja cilvēkus vieno tikai bērnu audzināšana, šķiras, kad bērni izauguši. 5. personisko attiecību līmenis. Cilvēki uzticas un paļaujas viens uz otru. Abi pieņem viens otru tādu, kāds viņš ir. Daži cilvēki nespēj paceltie augstāk par 3.līmeni, bet ir cilvēki, kas grib vienmēr darboties personīgo attiecību līmenī - ''jādomā par dzīvi, dzīves jēgu''. Var būt tiešās mijiedarbības, krustojošās un slēptās mijiedarbības.
