-
Policijas darbinieka diskriminējošas attieksmes iemesli un sekas
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Diskriminācija | 3 |
| 2. | Amatpersonu diskriminējošas attieksmes izpausmes | 5 |
| 3. | Amatpersonas iezīmes saistībā ar diskrimināciju | 6 |
| 4. | Diskriminācijas iemesli | 7 |
| 5. | Diskriminācijas sekas | 8 |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 10 |
Secinājumi
Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, - diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.
Diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt. Par diskrimināciju nav uzskatāma atšķirīga attieksme, ja īpašība atbilst objektīvai prasībai, ja šīs prasības mērķis ir tiesisks un tā sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Amatpersonu vidū diskriminācija ir ļoti izplatīta, jo cilvēki ir aizspriedumaini, steriotiepiem pārbāzti, dezinformēti, ko steidzami vajadzētu mainīt. Sākot no sliktajiem piemēriem – priekšniekiem, beidzot ar izpildvaru – amatpersonām, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem. Katra indivīda attieksme liecina par policijas domām kopumā, policijas viedokli un attieksmi. Policijas, tā jau nespodrais tēls ir jāspodrina, nevis personīgie aizspriedumi un nepatika jārāda plašajā sabiedrībā, kur un katra stūra tiek tverti mirkļi, kad kāda amatpersona neizdara kaut ko likuma ietvaros.
…
Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, - diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota. Piemēram: līdzīgu darbu dara sieviete un vīrietis, taču sievietei darba devējs maksā mazāku algu. Iespējams, ka šajā gadījumā darba devēja atšķirīgā attieksme ir pamatota, jo sieviete veic mazāku darba apjomu. Taču iespējams arī, ka atšķirīgā attieksme ir nepamatota, jo tai nav nekāda objektīva attaisnojuma, līdz ar to sieviete ir diskriminēta. Tiešā diskriminācija Tā notiek gadījumos, kad salīdzināmā situācijā attieksme pret personu ir atšķirīga un mazāk labvēlīga, nekā pret citu personu, un attieksmes pamatā ir kāds no iepriekšminētajiem aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem. Latvijā ļoti izplatīti ir tiešās diskriminācijas gadījumi, kad darbā netiek pieņemtas vai arī tiek sliktāk atalgotas sievietes vai gados vecāki cilvēki. Tiešā diskriminācija var tikt pieļauta vienīgi gadījumos, kad tai ir pamatots un objektīvs priekšnoteikums. Piemēram: darbam ķīniešu restorānā par apkalpotājiem var izvēlēties vizuāli austrumnieciskus cilvēkus un noraidīt kandidātus, kas neatbilst izvirzītajai prasībai. Taču attiecībā uz virtuves darbiniekiem, kurus apmeklētāji neredz, šādas prasības izvirzīšana nav attaisnojama
