Kā tas notiek?
Vienā gadījumā radioviļņi nepaceļas augstāk par troposfēru un virzās gar zemeslodes liekto virsmu. Šos viļņus sauc par virsmas radioviļņiem.
Difrakcija – spēja apliekties ap šķēršļiem, ja vien viļņa garums ir lielāks ar šķēršļa izmēriem.
Otrā gadījumā izplatīšanās iespēja pastāv tad, ja tie sasniedz atmosfēras augšējos slāņus. Tad veidojas telpas radiovilnis.
Šo radioviļņu izplatīšanos ap Zemi nosaka jonosfēras īpašības ( tā sākas aptuveni 60km augstumā virs zemes). No dažādiesm jonosfēras slāņiem īsie radioviļņi labi atstarojas un atgriežas atpakaļ uz zemes tālu no raidītāja. Taču galvenais, kas nosaka radioviļņu atstarošanos no jonosfēras, ir tās slāņu elektrovadītspēja.
Liela viļņa garuma radioviļņi līdz jonosērai nenāk, bet ultraīsies viļņi izrādās jonosfērai caurspīdīgi un tie neatgriežas uz Zemes.
…
