Ziemeļīrijas jautājums britu politikā. 1968.-1985.gads

Secinājumi.
Ziemeļīrijas jautājums autora apskatītajā laika periodā tiešām komplicēts, lielā mērā tādēļ, ka izvēlēts ar vislielākajām negācijām un vardarbību zīmīgs laiks- „Troubles’’, tomēr, iespējams, bez šādām aktīvām viedokļu pierādīšanas metodēm nenotiktu tik aktīvas politiskas reformas un „šūpošanās’’ . Tas ir veids, kā Ziemeļīrijas katoļu sabiedrība protestēja pret neveiksmīgajiem mēģinājumiem sakārtot jautājumu politiski, kaut gan vairāk bija vajadzīgs sociāls darbs.

Katoļus kā kopumu militāri aizstāvēja britu spēki, tomēr bieži viņi ņēma šo jautājumu savā pārziņā, šai sakarībā aktīvi visos iespējamos veidos to darīja IRA,to veicot tās fanātiskajam novirzienam- PIRA, kas uzskatīja, ka Ziemeļīrijas statuss vispār ir nepareizs un piekopa „britus ārā’’. Politiku.Ja runā par IRA pārstāvjiem 70tajos un 80tajos- pārsvarā bija no strādniecības pārstāvjiem Derri, Belfāstas, Armagas, Tīronas, Daunas apgabalos, ar dažādu izglītību, nav dzimumu diskriminācijas.
Nozīmīgs gads, lai aprakstītu IRA veiktos pasākumus, bija 1970, kad IRA sāka izmantot spridzināšanas, slepkavības kampaņā „Garais karš”. Kā piemērs PIRA darbībai ir „Belkombas grupa, fanātiķu kopiena, kura riskēja ar dzīvībām, darbojoties Anglijas salā un radot problēmas miera nodrošināšanas struktūrām,
Vidējais katolis noteikti bija pret IRA darbībām, bet viņu noteikti ietekmēja vietējo drošības struktūru nežēlība un nacionālistu ietekmēšana. IRA darbībai apskatītajā laika periodā bija liela nozīme. Pilnībā kontrolēt viņu darbību britu spēkiem traucēja vairāki apstākļi, arī katoļu augstā dzimstība.
Runājot par britu ieceltajiem institūtiem, jāmin SOSNI, kura pienākumus vienīgais veica pieredzējušais V. Vaitlavs, kuru darbību raksturo „Baltais dokuments”. Jāatzīmē šī institūta izgāšana sakarā ar nepārdomāto un pārāk strikto politiku. Britiem pārdomas izraisīja veids, kā no vairākām pusēm kontrolēt pavalsti. No 1972. G. tika pārveidots „direct rule’’ virziens- Vestminstera pieņēma no ārpuses kontrolējoša elementa lomu, no šī brīža darbojās galvenais administrators, amatā esošie cilvēki gan bieži mainījās bieži nepieņemamas politikas dēļ. Uz apskatītā laika perioda beigām vairāk uzsvars tiek likts uz Īriju kā konsultējošu elementu „Ziemeļīrijas darbībā”. Jāatzīmē, ka katrs administrators centās, vadoties pēc situācijas, ieviest kādas jaunas iniciatīvas, viņa darbība nebija pasīva.
…